Amnija līcis velk paralēles starp augļūdens barojošajām un aizsargājošajām īpašībām un Rīgas līča un Ķemeru Nacionālā Parka mitrāju iekļaujošo vidi. Ar šo metaforu es izceļu Zemi kā dzemdei līdzīgu svētnīcu, kurā sākas dzīve un transformācija. Laikmetā, kad jūras ir apdraudētas un civilizācija saskaras ar daudzām krīzēm, nepieciešamība aizsargāt trauslo dabas līdzsvaru ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk.

Udsenas māksla koncentrējas uz tādām nozīmīgām tēmām kā cilvēku un dabas attiecības, kara ietekme un globālie izaicinājumi. Viņa strādā ar dažādiem medijiem, piemēram, glezniecību, grafiku un instalācijām, lai radītu mākslu, kas apvieno figurālismu un abstrakciju, sniedzot skatītājiem bagātīgu vizuālo pieredzi. Mākslinieces darbiem ir ne tikai vizuāla ietekme uz skatītāju - tā arī rosina pārdomas. Viņas unikālais skatījums mudina skatītājus aizdomāties par saiknēm starp dzīvi, nāvi un dabu. Ar saviem darbiem māksliniece aicina mūs ieraudzīt pasauli skaistā un satraucošā veidā, liekot pārdomāt mūsu lomu mātes dabas stāstā.

Šī izstāde ir ne tikai vizuāla pieredze, bet arī garīgs ceļojums, kas rosina apcerēt jaunas perspektīvas un iespējas. Es ceru, ka tas iedvesmo skatītājus pārdomātāk mijiedarboties ar dabu un atpazīt trauslo līdzsvaru, kas uztur visu dzīvo.

Anne Maria Udsena, dzimusi Dānijā, kopš 2010. gada dzīvo Zviedrijas dienvidaustrumos. Sākusi mākslinieces karjeru 1995. gadā Den Frie Kopenhāgenā un 2001. gadā darbi eksponēti Londonas Karaliskajā Mākslas akadēmijā. Kopš tā laika Udsena piedalījusies izstādēs daudzās ievērojamās galerijās un muzejos visā pasaulē, tostarp Grand Palais Parīzē, ar spēcīgu klātbūtni Ziemeļvalstīs.

Kopš 2017. gada māksliniece strādā pie sērijas Residuum (“pāri palicis”), gleznojot vaboļu eksoskeletus, cietās čaulas, kas palikušas pēc kukaiņu nāves. Lielās gleznas izceļ cilvēka darbības negatīvo ietekmi uz vidi - šī tēma viņas darbos ir ļoti svarīga.